Zapekanka ķirbis ir salīdzinoši jauna šķirne, kas apvieno labu ražību, gardu mīkstumu un vieglu kopšanu. Tas piesaista uzmanību ar lieliem augļiem, kas ir ideāli piemēroti gan mājas gatavošanai, gan pārstrādei. Ir svarīgi rūpīgi izpētīt audzēšanas apstākļus un ievērot vienkāršas audzēšanas metodes.
Šķirnes radītāji
Lielaugļu šķirni izstrādāja V. G. Kačainiks, M. N. Gulkins, S. V. Matjuņina un O. A. Karmanova no SIA “Agrofirma Aelita”. Tā tika apstiprināta lietošanai 2018. gadā.
Sautējuma apraksts
Pateicoties izcilajām šķirnes īpašībām, tā ir kļuvusi populāra krievu dārznieku vidū. Kultūra ir ideāli piemērota audzēšanai dažādos klimatiskajos apstākļos un tai ir lieliska garša. Daudzi dārznieki to izvēlas tās pastāvīgās ražas dēļ.
Augs
Ķirbim ir vīteņaugs. Krūmi ir vidēji spēcīgi, ar dzinumiem, kas klāti ar lielām, tumši zaļām lapām. Tie ir nedaudz sadalīti, un kātiņi ir vidēja garuma.
Augļi
Ķirbim ir izliekta pamatne un augšdaļa. Katra ķirbja svars ir no 2,5 līdz 3,9 kg. Miziņa ir gaiši pelēkzaļa, vidēji bieza un grumbaina. Uz virsmas parādās tumši zaļi plankumi. Augļi ir segmentēti.
Šķirnes raksturojums
Šī šķirne ir pazīstama ar labu izturību pret nelabvēlīgiem apstākļiem un ir piemērota audzēšanai dažādos klimatiskajos apstākļos. Šīs šķirnes galvenās iezīmes ir:
- Nobriešana. Augļi nogatavojas 85–100 dienas pēc iestādīšanas, kas ļauj novākt ražu vasaras beigās vai agrā rudenī.
- Produktivitāte. Ar pienācīgu aprūpi viens krūms var dot līdz 10–12 augļiem, kuru kopējais svars svārstās no 25 līdz 30 kg.
- Šķirnes stabilitāte. Tam ir spēcīga imūnsistēma, tāpēc tas reti ir uzņēmīgs pret izplatītām slimībām un kukaiņu uzbrukumiem.
Mērķis un garša
Šis dārzenis ir ideāli piemērots dažādām pārstrādes metodēm un ēdiena gatavošanai mājas apstākļos. Tā oranžā mīkstums ir vidēji sulīgs, stingrs un cieti saturošs. Garša ir lieliska.
Augošas nianses
Ķirbis ir siltummīloša kultūra, kurai nepieciešama saulaina vieta un auglīga, labi drenēta augsne. Veiksmīgai audzēšanai ir svarīgi pareizi sagatavot vietu un ievērot visas lauksaimniecības prasības.
- ✓ Optimālajam augsnes pH līmenim jābūt no 6,0 līdz 6,8, lai nodrošinātu maksimālu barības vielu uzsūkšanos.
- ✓ Augsnei jābūt ar augstu organisko vielu saturu (vismaz 4%), lai nodrošinātu labu struktūru un ūdens saglabāšanu.
Ievērojiet šos ieteikumus:
- Vietas izvēle un augsnes sagatavošana. Augs vislabāk aug labi apgaismotās, no vēja pasargātās vietās. Augsnei jābūt vieglai, auglīgai un labi drenētai. Pirms stādīšanas izrokiet zemi un pievienojiet organisko mēslojumu, piemēram, kompostu vai humusu.
- Sēklu stādīšana. Stādus stādīt atklātā zemē, kad augsne sasilst līdz 15–18 °C, parasti maija beigās vai jūnija sākumā. Sēklas stādīt 4–5 cm dziļumā 1 x 1,5 m rakstā, lai augam būtu pietiekami daudz vietas augšanai.
Lai iegūtu agru ražu, izmantojiet stādus, kurus audzējat kūdras podos un pēc tam pārstādāt zemē. - Augu sacietēšana. Ja nolemjat stādīt stādus, iepriekš tos sacietējiet. Lai to izdarītu, pirms pārstādīšanas augus uz dažām dienām iznesiet ārā, pakāpeniski palielinot laiku, kas pavadīts ārā.
Pareiza kopšana ir labas ķirbju ražas atslēga. Tas ietver vairākas lauksaimniecības prakses:
- Laistīšana. Regulāri laistiet krūmus, īpaši augšanas un augļu veidošanās laikā. Neļaujiet ūdenim pilēt uz lapām. Laistiet pie saknēm, izmantojot siltu, nostādinātu ūdeni. Veiciet šo procedūru no rīta vai vakarā.
- Virsējā mērce. Lai stimulētu augšanu un palielinātu ražu, augus mēslojiet ar organiskiem un minerāliem savienojumiem.
Pirmā barošana jāveic 2-3 nedēļas pēc stādīšanas, izmantojot slāpekļa vielas; tālākai augšanai izmantojiet kompleksus minerālmēslus, kas satur fosforu un kāliju. - Retināšana. Ķirbis ir kāpšanas augs, tāpēc regulāri noņemiet liekos dzinumus un vājos augus, atstājot tikai spēcīgākos eksemplārus.
- × Karstos dienas periodos izvairieties no laistīšanas, lai novērstu lapu apdegumus un sēnīšu slimības.
- × Neļaujiet ūdenim stagnēt sakņu tuvumā, kas var izraisīt to puvi.
Slimības un kaitēkļi
Sautējuma augi ir uzņēmīgi pret dažādām slimībām un kukaiņiem. Ja augi netiek pienācīgi kopti, tiem var rasties vairākas problēmas:
- Miltrasa. Lapu augšējā virsmā parādās balts, pulverveida pārklājums, kas pēc tam attīstās brūnos plankumos. Šie plankumi sāk izžūt un iet bojā.
Apstrādājiet augus ar fungicīdiem, piemēram, Topaz, Fundazol vai Mikosan. Efektīvi ir arī tautas līdzekļi, piemēram, ķiploku uzlējums vai sūkalas. Noņemiet inficētās lapas un nodrošiniet augu pienācīgu ventilāciju. - Fusarium wilt (Fusarium wilt). Lapas kļūst dzeltenas, pēc tam novīst un izkalst. Augļi var kļūt plankumaini un slikti attīstīties. Izmantojiet fungicīdus, piemēram, Previkur vai Strobi. Ievērojiet augseku. Kā preventīvs pasākums apstrādājiet sēklas pirms stādīšanas.
- Peronosporoze (pūkainā miltrasa). Lapas augšpusē parādās dzelteni plankumi, bet apakšpusē veidojas balts pārklājums. Pēc tam lapas kļūst brūnas un novīst. Fungicīdi, piemēram, Skor un Ridomil Gold, var palīdzēt cīnīties ar šo slimību. Regulāri noņemiet inficēto lapotni.
- Zirnekļa ērce. Uz lapām parādās mazi dzelteni plankumi, apakšpusē veidojas tīklveida membrānas. Tās sāk žūt un nokrist. Izsmidziniet ar akaricīdiem, piemēram, Fitoverm vai Actellic. Regulāri noņemiet bojātās auga daļas. Izmantojiet tautas līdzekļus, piemēram, ķiploku vai tabakas putekļu uzlējumu.
- Laputis. Tie ir mazi kukaiņi, kas pulcējas jauno dzinumu galos un lapu apakšpusēs, izsūcot sulu. Tas izraisa deformāciju un samazina ražu. Izsmidziniet ar insekticīdiem, piemēram, Aktara vai Confidor. Efektīvi ir arī tautas līdzekļi, piemēram, ziepju šķīdums vai tabakas putekļu uzlējums.
- Ziloņu pelējums (sklerotīnija). Balti vai pelēki plankumi uz lapām un kātiem, kas galu galā pārvēršas par puvušiem apgabaliem. Augļi var pārklāties ar baltu aplikumu un sapūt. Noņemiet inficētās augu daļas un apstrādājiet ar Topaz vai HOM fungicīdiem. Ievērojiet regulāru laistīšanas grafiku un novērsiet ūdens pārmērīgu uzsūkšanos.
| Fungicīds | Derīguma termiņš (dienas) | Efektivitāte (%) |
|---|---|---|
| Topāzs | 14 | 90 |
| Fundazols | 10 | 85 |
| Mikosan | 7 | 75 |
Ražas novākšana un uzglabāšana
Novāciet ķirbi, kad tas ir pilnībā nogatavojies: miziņa ir stingra un tumši oranža. Dārzeņiem jābūt stingriem pieskaroties, ar sausiem kātiem. Ir svarīgi, lai tie nebūtu bojāti un bez puves pazīmēm.
Ievērojiet šos ieteikumus:
- Novākt sausā laikā, uzmanīgi nogriežot augļus ar asu nazi vai atzarošanas šķērēm, atstājot 5–7 cm kātiņa.
- Vispirms izmantojiet paraugus, kuriem ir bojājumu pazīmes vai kuri nav pilnībā nogatavojušies, jo tos nevar uzglabāt ilgstoši.
- Novākto augļu uzglabāšanas temperatūrai jābūt no 10 līdz 15 °C. Pārāk augsta temperatūra paātrina novecošanās procesu, savukārt pārāk zema temperatūra var radīt bojājumus.
- Novietojiet ķirbi sausā, labi vēdināmā vietā. Tas varētu būt pagrabs, sausa pieliekamā vai bēniņi.
- Uzglabājiet produktus plauktos vai grozos, lai nodrošinātu gaisa cirkulāciju un novērstu to saskari. Tas palīdzēs novērst pūšanu, ja kāds dārzenis sāk bojāties.
- Dārzeņi saglabājas svaigi līdz pat 6 mēnešiem, ja tie ir pareizi novākti un to miziņas nav bojātas. Noteikti sekojiet līdzi augļu stāvoklim un regulāri pārbaudiet tos, vai nav bojājumu pazīmju.
Ķirbju sautējums tiek izmantots dažādos ēdienos, tostarp zupās, biezeņos un citos kulinārijas gatavojumos. Tas ir piemērots arī konservēšanai.
Atsauksmes
Zapekanka ķirbis ir lieliska izvēle jebkuram dārzniekam, kurš meklē šķirni ar labu izturību pret slimībām, izcilu ražību un izcilu garšu. Dārzeņu audzētāji var viegli sasniegt izcilus rezultātus gan atklātā laukā, gan siltumnīcā. Ievērojot vienkāršus lauksaimniecības prakšu noteikumus, var iegūt bagātīgu ražu.