Korunda redīsi pamatoti tiek uzskatīti par vienu no labākajām agrīnajām šķirnēm. Tam ir sulīgs un garšīgs mīkstums, kas lieliski piemērots salātiem un lieliski sader ar dažādiem ēdieniem.
Korunda šķirnes apraksts
Augs veido stāvu rozeti 15–20 cm augstumā. Lapas ir apaļas, dzeltenīgi zaļas, mēreni pubertātes formas, un to kātiņi ir ar antocianīna nokrāsu. Saknes ir spilgti sarkanas, aveņrozā un apaļas. To svars ir aptuveni 15 g. Mīkstums ir balts, sulīgs un maigs.
Kas un kad selekcionēja korunda redīsi?
Šķirni “Korund” izstrādāja selekcionāri vadošā Vācijas uzņēmumā, kas dibināts 1996. gadā un specializējas sēklu selekcijā, ražošanā un pārdošanā. “Korund” redīsi ir apstiprināti audzēšanai kopš 2002. gada.
Šī šķirne ir ideāli piemērota ķekaru kultūru audzēšanai. To var audzēt jebkura veida augsnē, gan atklātā, gan slēgtā augsnē. Tā ir piemērota audzēšanai visos valsts reģionos, tostarp Ziemeļu, Rietumu un Austrumu Sibīrijas, Tālo Austrumu un Volgas-Vjatkas reģionos.
Garša un mērķis
Korunda redīsiem ir brīnišķīga, pusasa garša. Tie ir ideāli piemēroti svaigam patēriņam. Šos redīsus izmanto vasaras un ziemas salātos, un tos var pārdot arī saišķos.
Produktivitāte un citas īpašības
Korunda redīsi ir agri nogatavojoša šķirne, kuras sakņu dārzeņi nogatavojas aptuveni trīs nedēļu laikā no dīgšanas brīža. Šai šķirnei raksturīga laba raža, dodot līdz pat 3,5 kg no kvadrātmetra.
Plusi un mīnusi
Nav brīnums, ka korundu iecienījuši dārznieki un lauksaimniecības produktu ražotāji; tam ir daudz priekšrocību un praktiski nav trūkumu.
Plusi:
Nosēšanās iespējas
Lai izaudzētu labus redīsus, jāizvēlas pareizā vieta un jāsēj tie īstajā laikā. Korunda redīss labi aug gan atklātā zemē, gan siltumnīcās.
- ✓ Vieta jāaizsargā no spēcīgiem vējiem, kas var sabojāt redīsu trauslās lapas.
- ✓ Augsnei jābūt ar labu drenāžu, lai izvairītos no ūdens stagnācijas un sakņu puves.
Nosēšanās funkcijas:
- Sēšana sākas agri, tiklīdz nokūst sniegs un augsne sasilst, aptuveni aprīlī vai maijā. Lai iegūtu otro ražu, redīsus var sēt jūlijā. Precīzs sēšanas laiks ir atkarīgs no klimatiskajiem apstākļiem. Dienvidos redīsus sēj jau marta beigās, bet ziemeļu reģionos - jau maijā.
- Stādīšanai izvēlieties līdzenu, labi apgaismotu vietu. Ēna ļoti negatīvi ietekmē redīsu augšanu; lapas kļūst iegarenas, un saknes nepieņemas svarā.
- Pirms stādīšanas sēklas sašķiro un iegremdē sālsūdenī, lai pārbaudītu dīgtspēju. Pēc tam tās dezinficē, pusstundu iemērcot kālija permanganāta šķīdumā vai fungicīdos. Sēklas var iemērkt arī augšanas biostimulatorā. Dienu pirms sēšanas redīsu sēklas vairākas stundas ievieto ledusskapī.
- Optimālā augsne redīsiem ir auglīga, irdena, bagāta ar humusu, ar viegli skābu reakciju.
- Ieteicamais stādīšanas modelis ir 5 x 10 cm. Vidējais sēšanas dziļums ir 1-2 cm, ne vairāk. Ja iestāda pārāk dziļi, saknes neattīstīsies pareizi. Sēt var vagās vai šūnās.
Redīsus parasti sēj polikarbonāta siltumnīcās martā, kad dienas temperatūra ir no 15°C līdz 18°C un nakts temperatūra ir no 8°C līdz 10°C. Marta beigās redīsus sēj plastmasas siltumnīcās.
Aprūpes nianses
Korunda redīsam nav nepieciešama sarežģīta kopšana, taču tam nepieciešama regulāra aprūpe. Laistīšana ir īpaši svarīga; augs labi aug mitrumā, un Korunda šķirne nav izņēmums.
- × Lai novērstu lapu apdegumus, izvairieties laistīt dienas vidū, kad saule ir visspēcīgākā.
- × Nelaistīšanai neizmantojiet aukstu ūdeni, jo tas var radīt augiem stresu.
Kā rūpēties par redīsiem:
- Redīsus laista katru dienu vai pat divas reizes dienā — no rīta un vakarā. Ieteicamais laistīšanas ātrums ir 10 litri uz kvadrātmetru. Laistīšana ir īpaši svarīga sakņu veidošanās stadijā.
- Dobes irdina vairākas reizes nedēļā. Tomēr tas jādara ļoti uzmanīgi, lai nesabojātu sakņaugus. Ja augsne ir sablīvēta, saknes attīstīsies slikti, izstiepsies un kļūs deformētas. Lai izvairītos no dobju irdināšanas un ravēšanas, tiek izmantota mulčēšana.
- Agrīnos redīsus, kas izaug 20 dienu laikā, nav nepieciešams mēslot, pietiek ar mēslošanas līdzekļiem, kas pievienoti, sagatavojot augsni stādīšanai (rakšanas laikā pievieno kompostu, humusu vai citas organiskās vielas).
Slimības un kaitēkļi
Šķirnei ir lieliska imunitāte un tā ir izturīga pret lielāko daļu redīsu slimību. Problēmas var rasties tikai tad, ja tiek nopietni pārkāpti lauksaimniecības prakses noteikumi. Nelabvēlīgi laikapstākļi, tostarp gan pārmērīgs mitrums, gan ārkārtējs karstums, negatīvi ietekmē arī redīsu augšanu un attīstību.
Starp visbīstamākajām redīsu slimībām ir sakņu puve, miltrasa un dažādas puves. Pret tām palīdz vara saturoši preparāti, kā arī fungicīdi, piemēram, Fundazol un tā analogi.
| Metode | Efektivitāte | Piemērošanas periods |
|---|---|---|
| Insekticīdie preparāti | Augsts | Pie pirmajām bojājumu pazīmēm |
| Tautas līdzekļi | Vidēji | Preventīvi |
Šķirne “Korund” nav uzņēmīga pret kaitēkļiem, taču uzbrukumi ir iespējami plašas kaitēkļu invāzijas laikā. Redīsu dobēs var būt laputis, blusas, drātstārpi un kāpostu baltumi. Tos var apkarot ar standarta insekticīdiem, piemēram, “Aktara”, “Intavir”, “Fitoverm” un citiem. Tiek izmantoti arī dažādi tautas līdzekļi, tostarp ķiploku uzlējums, bērzu darva un tamlīdzīgi.
Redīsu novākšana un uzglabāšana
Ir svarīgi redīsus no zemes izraut laikus. Lai gan šai šķirnei raksturīga vienmērīga nogatavošanās, tie tomēr nogatavojas nevienmērīgi, īpaši sākotnējā stadijā, tāpēc redīsi ir jāvāc selektīvi.
Ieteicams novākt no rīta, pēc vakara laistīšanas.
Redīsus notīra, nomazgā, žāvē, ievieto papīra maisiņos un uzglabā pagrabā vai ledusskapī. Agrīnie redīsi parasti ilgi neuzglabājas, maksimāli 1,5–2 nedēļas, un tos vislabāk patērēt pēc iespējas ātrāk.
Atsauksmes
Korunda redīsi ir lieliska izvēle dārzniekiem un visu lielumu lauksaimniekiem; šo šķirni var audzēt gan pārtikas, gan komerciāliem mērķiem. Tā lieliskā garša, agrīnā nogatavošanās, augstā raža un izcilais noformējums padara to par lielisku izvēli komerciālai audzēšanai.