Irga Martin ir Kanādas šķirne, kam raksturīga neliela kopšana un izturība pret dažādiem klimatiskajiem apstākļiem. Tā tiek uzskatīta par labāko savā grupā, jo krūmi ne tikai ražo lielas, saldas ogas, bet arī rotā dārzu ar lieliem ziediem pavasarī un sārtiem zaļumiem rudenī.
Kas un kad izstrādāja šķirni?
Martina šķirne ir cēlusies no Kanādas, taču precīzi vairošanās datumi un vecāki nav zināmi. Avoti liecina, ka krustošanai tika izmantota Thyssen šķirne.
Koka izskats
Šī serpentīnkrūme ir lapu koku, daudzstubru, vidēja auguma krūms, kura dzinumi sasniedz 250–300 cm garumu. Tai ir arī vidēja platuma izplatība, kokam sasniedzot 180–200 cm diametru.
Citas raksturīgas iezīmes:
- vainaga forma – noapaļots;
- dzinumi – diezgan elastīgs, pārklāts ar mizu bez pubertātes;
- mizas nokrāsa – sarkanīga jaunībā, klasiski brūna nobriedusi;
- sakņu sistēma – virspusējs tips, bet daudzi procesi spēj "iet" dziļi;
- ziedkopas – iegarens ar blīvu ziedu izkārtojumu 16-20 vienību apjomā;
- pumpuri – sniegbalts;
- lapas plātne – tumši zaļa, ar matētu virsmu;
- lapas forma – noapaļots, bet augšdaļa ir smaila, un malas ir lielas un robainas.
Augļu īpašības un to garša
Ogas tiek uzskatītas par lielām – to garums svārstās no 1,5 līdz 1,8 cm, un to svars sasniedz līdz 1 g. Šķirni var identificēt arī pēc citām īpašībām:
- augļa forma – noapaļots-iegarens;
- krāsa - bagātīgi violeti zila, bet pilnībā nogatavojoties iegūst melnas nokrāsas;
- virsma – gluds, bet ar vaskainu pārklājumu;
- mīkstums – maigs, ar paaugstinātu sulīgumu;
- aromāts – intensīvs;
- garša - salds.
Nogatavošanās periods un raža
Augļi nogatavojas sezonas vidū. Ogas sāk veidoties jūnija pirmajā pusē un turpina nest augļus līdz augusta sākumam, nogatavojoties vienlaicīgi. Krūmi sāk nest augļus trešajā gadā pēc iestādīšanas.
Šķirne ‘Martin’ ražo ražu katru gadu. Lai gan precīzi ražas rādītāji vēl nav noteikti, tiek prognozēts, ka tie būs augsti. Vidēji citas Kanādas serdenes šķirnes var dot līdz 20–25 kg no krūma, kas kalpo par atskaites punktu ražas aplēsēm.
Salizturība
Šis krūms var izturēt temperatūru līdz -40 grādiem pēc Celsija bez īpašas pajumtes, taču vislabāk ir nodrošināt siltumizolāciju jaunajiem stādiem pirmos divus līdz trīs gadus. Aukstākos reģionos rudenī mulčējiet sakņu zonu un ziemā viegli pārklājiet to ar sniegu. Karstā laikā ieteicams papildus laistīt.
Derīgās īpašības
Šīs aronijas ogas ir bagātas ar cukuriem, organiskajām skābēm, tanīniem un citiem bioloģiski aktīviem komponentiem, kā arī askorbīnskābi, kuras saturs nogatavošanās laikā palielinās un pēc tam samazinās. Ogas satur arī karotinoīdus un mangānu.
Pateicoties šim sastāvam, ogu lietošana uzturā palīdz stiprināt sirdi un asinsvadus, normalizēt asinsspiedienu, uzturēt gremošanas funkciju un uzlabot zarnu darbību. Tiek atzīmēta arī vispārēja stiprinoša iedarbība uz organismu.
Lietojums
Ogas ir daudzpusīgas, ļoti saldas un aromātiskas. Papildus tam, ka tās tiek ēstas svaigas, tās tiek izmantotas ēdienu gatavošanā, lai pagatavotu pildījumus ceptiem izstrādājumiem, kā arī ievārījumu, kompotu, liķieru un vīna pagatavošanai.
Pieredzējušas mājsaimnieces, gatavojot ievārījumu, iesaka Mārtiņa ogas kombinēt ar skābiem augļiem – tas piešķirs patīkamu skābumu un vēl vairāk uzlabos aroniju garšu.
Atrašanās vieta un augsnes prasības
Serpentīnogu šķirni “Martin” var stādīt gan saulainās, gan mēreni noēnotās vietās. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka intensīva saule var kaitēt augam. Dienvidu apgabalos vislabāk ir nodrošināt krūmam ēnu karstākajā dienas daļā. Citas prasības:
- Augs labi panes vēju, bet negatīvi reaģē uz augsta gruntsūdens līmeņa tuvumu – tas jāstāda vietās, kur ūdens līmenis ir 200–250 cm zem zemes virsmas.
- Lai gan dīgļlapju ērkšķu dzimta pielāgojas dažādiem augsnes tipiem, ideāli piemērotas ir māla un vieglas smilšainas augsnes. Izvairieties no pārāk smagām māla, skābām un sāļām augsnēm. Ir svarīgi uzturēt līdzsvarotu, neitrālu augsnes pH līmeni.
- ✓ Mārtiņa serbentam optimālais augsnes skābums ir pH diapazonā no 6,0 līdz 7,5.
- ✓ Lai novērstu slimības, ir jānodrošina laba gaisa cirkulācija ap krūmu, izvairoties no blīviem stādījumiem.
Stādīšanas smalkumi
Šo serdenes šķirni vislabāk stādīt pavasarī vai agrā rudenī. Ir svarīgi ievērot vismaz 120–200 cm attālumu starp augiem. Svarīgi punkti:
- Stādīšanas bedrīšu sagatavošana jāveic 2–3 nedēļas pirms stādīšanas, ideālā gadījumā mēnesi.
- Ieteicamais bedres dziļums ir aptuveni 45–55 cm, bet platums – 55–65 cm.
- Lai novērstu sakņu puvi, bedres apakšā ievieto drenāžas slāni. Pēc tam pievieno augsnes maisījumu ar pievienotu upes smilti, superfosfātu, kālija sāli un humusu.
- Serpentīno stāda stādīšana ir vienkārša. Novietojiet to sagatavotas bedres centrā un pārklājiet sakņu sistēmu ar augsni.
- Ir svarīgi ievērot divus noteikumus: stādu noliekt 45 grādu leņķī un padziļināt sakņu kaklu par 5-6 cm, lai labāk sakņotos.
Pēc stādīšanas krūmu laista ar 13–17 litriem ūdens un mulčē. Dzinumus apgriež par vienu trešdaļu, atstājot sešus veselīgus pumpurus augšanai.
Kopšana un kultivēšana
Krūms ir jālaista tikai sausuma periodos, aptuveni reizi nedēļā, izmantojot 20–30 litrus ūdens atkarībā no tā vecuma. Optimālais laistīšanas laiks ir vakars. Tā kā serenāža labi aug, ja to apsmidzina, vakara laistīšana palīdzēs uzlabot lapu izskatu.
Citi audzēšanas noteikumi:
- Ja stādīšanas laikā tika lietoti nepieciešamie mēslošanas līdzekļi, 3–4 gadus papildu mēslošana nav nepieciešama. Turpmāk mēslošanas līdzekļus lieto reizi gadā, izmantojot fosforu un kāliju, īpaši septembrī, lai palīdzētu augam pārziemot. Ja lapas ir skrastas vai novītušas, pavasarī ieteicams lietot slāpekļa mēslojumu.
- Apgriešana jāveic uzmanīgi, jo dīgstiem tā nepanes labi. Pirmajos piecos dzīves gados dzinumi jāsaīsina līdz augšanas vietai, atstājot trīs līdz četrus spēcīgākos. Tas veicina daudzstumbru krūma veidošanos. Katru gadu jānoņem divi vecākie dzinumi, lai atjaunotu augu.
- Subtropu reģionos ziemai pietiek ar mulču, savukārt aukstākā klimatā, piemēram, Maskavas apgabalā, nobrieduši augi jāizolē ar ceturtdaļmetra humusa slāni un saknes jāpārklāj ar sniegu. Jauni stādi jāpārklāj ar kastēm, kas piepildītas ar zāģu skaidām.
Plusi un mīnusi
Šī šķirne mūsu tirgū parādījusies pavisam nesen, taču jau ir kļuvusi par iecienītu dārznieku vidū. Tas ir saistīts ar daudzajām pozitīvajām īpašībām.
Slimības un kaitēkļi
Serpentīnogu šķirne ‘Martin’ ir ļoti izturīga pret slimībām, taču aukstas un lietainas vasaras palielina tādu slimību kā pelēkās puves un lapu plankumainības risku. Lai novērstu pelēkās puves veidošanos, pārtrauciet krūma laistīšanu un pasargājiet to no nokrišņiem. Ieteicams apkaisīt augsni ap to ar koksnes pelniem.
| Slimība | Mārtiņa serdenes rezistence | Kontroles pasākumi |
|---|---|---|
| Pelēkā pelējuma | Vidēji | Pārtrauciet laistīšanu, pasargājiet no nokrišņiem, apstrādājiet ar pelniem |
| Lapu plankums | Zems | Apstrāde ar fungicīdiem uz vara bāzes |
Ja parādās lapu plankumainība, krūmu apstrādā ar fungicīdu ar augstu vara saturu. Sēklgraužu, kas var bojāt ražu, apkarošanai var izmantot insekticīdu Fufanon. Lai apkarotu lapu tinējus, kas ēd lapas, izmanto vērmeles uzlējumu vai Alatar.
Atsauksmes
Irga Martin ir jauna šķirne, kas viegli pielāgojas Krievijas daudzveidīgajam klimatam. Tā lepojas ar nepārspējamu saldumu un vilinošu aromātu, ir viegli kopjama un daudzpusīgi izmantojama ne tikai ogu, bet arī krūmu audzēšanai. Ideāli piemērota iesācējiem dārzniekiem.





