Krasnojarskas Amelanchier ir populāra šķirne, kas piesaista šī ziemcietīgā auga cienītājus ar lieliem augļiem un plašas sakņu sistēmas trūkumu. Šī Amelanchier ir ārkārtīgi ziemcietīga un spēj izturēt temperatūru līdz pat -52°C.
Radīšanas vēsture un audzēšanas reģioni
'Krasnojarskajas amelančier' (Irga Krasnojarskaja) ir vietējās selekcijas produkts. Šī jaunā, ziemcietīgā šķirne pieder pie alkšņlapu sugām un ir ideāli piemērota audzēšanai Centrālkrievijas reģionā, Sibīrijā un Urālos.
Krasnojarskas šķirnes apraksts
Krasnojarskas serpentīnkrūmi ir daudzstubraini un augsti. Maksimālais augstums ir 4 m, platums 1,2–1,5 m. Vainags ir cepurītei vai lietussargam līdzīgs. Lapas ir lielas, ovālas vai gandrīz apaļas, matētas, ar robainām malām.
Jaunām lapām ir sarkanīga nokrāsa, vasarā tās kļūst zaļas un rudenī dzelteni sarkanoranžas. Šī īpašība padara augu dekoratīvu. Ziedi ir balti, savākti mazos ziedkāpostos (7–15).
Augļu apraksts un garša
Augļi ir ovāli apaļi, diezgan lieli, sasniedzot 16-17 mm diametrā. Vidējais svars ir 2 g. Krāsa ir purpursarkanmelna, un miziņa ir pārklāta ar zilganu vaskainu pārklājumu. Mīkstumam ir želejveida konsistence un salda, viegli skābena garša. Nav savelkoša. Aromāts ir patīkams, ar augļu notīm.
Nogatavošanās un raža
Šī šķirne pieder pie vēlu nogatavojošos grupas. Augļi nogatavojas jūnijā un jūlijā. Ogas nogatavojas viļņveidīgi, ļaujot novākt 2–3 ražas. Augļi stingri turas pie zariem un, nogatavojoties, nenobirst. “Krasnojarskas Irga” ir augstražīga šķirne, kas dod līdz pat 25–30 kg ogu no viena krūma.
Plusi un mīnusi
Pirms Krasnojarskas serbentmeiteņu stādīšanas savā dārzā vai vasarnīcā ir lietderīgi iepazīties ar visām tās priekšrocībām un vienlaikus noskaidrot, vai tai ir kādi nopietni trūkumi.
Plusi:
Šai šķirnei nav konstatēti īpaši trūkumi. Tomēr jāatzīmē, ka raža ir atkarīga no kopšanas kvalitātes.
Nosēšanās iespējas
Krasnojarskas serpentīnu stāda labi apgaismotā vai viegli noēnotā vietā. Tomēr saulainās vietās raža ir lielāka, ogas kļūst lielākas un saldākas. Turklāt labs apgaismojums neļauj krūmiem kļūt gariem.
- ✓ Sakņu sistēmas dziļums nosaka, ka gruntsūdens līmenis nedrīkst būt augstāks par 2–3 m no virsmas.
- ✓ Augsnei jābūt labi drenētai, lai gan serdene var augt jebkura veida augsnē.
Nosēšanās funkcijas:
- Parastā dīgļlape vislabāk aug mālainās un smilšainās augsnēs. Jebkurš skābuma līmenis ir pieņemams; tas būtiski neietekmē ogu augšanu un attīstību. Tomēr gruntsūdens līmenim jābūt pēc iespējas zemākam, jo Krasnojarskas dīgļlapes saknes izaug līdz 2–3 metru garumam.
- Zemes gabals tiek sagatavots iepriekš — pavasarī vai rudenī, atkarībā no stādīšanas laika. Tiek izrautas nezāles, augsne tiek izrakta 10–15 cm dziļumā, un rakšanas laikā tiek pievienots mēslojums — kālijs un fosfors (40 g uz kvadrātmetru).
- Bedres tiek izraktas pietiekami lielas, lai ērti ietilptu sakņu sistēma. Bedrēs ielej iepriekš sagatavotu augsnes maisījumu un sajauc:
- kūdras augsne;
- sapuvuši kūtsmēsli;
- kālija sulfāts;
- kaļķa fosfāts.
- Stādus ieteicams stādīt zigzaga veidā. Attālums starp blakus esošajiem augiem ir 1–2 metri. Saknes un stumbra pāreja tiek padziļināta par 5–6 cm. Augsne tiek sablīvēta, bagātīgi laista (30 litri uz augu) un mulčēta ar kūdru, humusu un zāģu skaidām.
Kā rūpēties par Krasnojarskas serbentu?
Krasnojarskas dzēlīgajai zirnītei nepieciešama standarta kopšana. Regulāra kopšana ir ļoti svarīga, un izšķiroša ir arī ātra reaģēšana uz jebkādām problēmām. Parasti Krasnojarskas šķirnei, tāpat kā jebkurai citai zirnītei, nav nepieciešams daudz laika vai pūļu.
- × Pārmērīga apgriešana var ievērojami samazināt ražu un novājināt augu.
- × Nav ieteicams apgriezt aktīvās sulas plūsmas periodā, lai izvairītos no stresa augam.
Kas jāņem vērā, audzējot irgi:
- Laistīšana. Laistīšanai jābūt mērenai un regulārai. Īpaši svarīgi ir laistīt krūmus sausuma periodos. Ūdens uzsūkšanās ir kontrindicēta, un jāizvairās no pārlaistīšanas, jo tas var izraisīt sakņu puvi.
Laistīšanas biežums ir atkarīgs no laikapstākļiem un palielinās sausuma periodos. Mitrināšana ir īpaši svarīga ogu veidošanās un nogatavošanās laikā. Pēc laistīšanas augsne tiek uzirdināta, lai saknes varētu apgādāt ar skābekli. - Virsējā mērce. Serpentīnaugiem nav nepieciešams daudz barības vielu. Reizi gadā krūmus var mēslot ar fosforu un kāliju. Var pievienot arī organiskās vielas — sapuvušus kūtsmēslus, kūdru vai kompostu —, ko var izmantot arī kā mulču.
Ja augsne ir ļoti nabadzīga, pirms ziedēšanas tiek izmantots slāpeklis, piemēram, nitroammofoska, un augļu veidošanās laikā tiek izmantoti kālija-fosfora savienojumi. Kālija mēslojumu lieto pirms ražas novākšanas. - Apgriešana. Atzarošanai jābūt mērenai un vērstai uz skaista vainaga izveidi. Slimības, nokaltušie un nolūzušie zari tiek noņemti vienlaikus. Atzarošanu veic pavasarī vai rudenī pēc ražas novākšanas.
No vairākiem gariem dzinumiem (apmēram 1,5 m) paliek tikai 2–3. Griezumus apstrādā ar antiseptisku līdzekli. Ir svarīgi atcerēties, ka pārmērīga apgriešana vienmēr noved pie ražas zuduma un var vājināt augu.
Vai man tas ziemai jāpārklāj?
Krasnojarskas ērkšķu oga ir ļoti izturīga pret salu, tāpēc tai nav nepieciešama nekāda seguma nodrošināšana. Sagatavošanās ziemai sastāv no apgriešanas; reģionos ar ārkārtīgi zemu temperatūru koku stumbrus var pārklāt ar biezu komposta slāni.
Slimības un kaitēkļi
Krasnojarskas ēnotajai ogai ir lieliska imunitāte, tā ir ļoti izturīga pret slimībām un kaitēkļiem, un to gandrīz nekad neietekmē. Izņēmumi rodas nopietnu lauksaimniecības prakses pārkāpumu gadījumos, kad krūmi var inficēties ar pelēko puvi, tuberkulozi un lapu plankumiem.
- ✓ Pelēkā pelējuma sēne uz lapām un augļiem parādās kā pelēks, pūkains pārklājums.
- ✓ Tuberkulozi var atpazīt pēc sarkanīgiem pietūkumiem uz zariem.
Kad parādās slimības pazīmes, krūmus apstrādā ar Bordo maisījumu. To var lietot arī profilaktiski, samazinot slimības risku praktiski līdz nullei.
Pavairošana
Lielaugļu šķirne 'Krasnojarskaja' galvenokārt tiek pavairota ar zaļajiem spraudeņiem un sakņu atvasēm. Spraudeņus ņem no spēcīgiem jauniem dzinumiem, pēc tam iemērc augšanas stimulatorā, stāda barības vielām bagātā substrātā un pārklāj ar plastmasu.
Pieteikums
Krasnojarskas ēnainās ogu ogas var ēst svaigas, neapstrādātas. No tām gatavo marmelādi, pastiles, ievārījumus, sulas un kompotus. Ogas arī žāvē un saldē, un saldētas ogas var uzglabāt ļoti ilgu laiku, saglabājot to labvēlīgās īpašības.
Krasnojarskas dīrzeņa ir gandrīz ideāla šķirne, kurai nepieciešama minimāla kopšana, taču tā spēj augt visskarbākajos apstākļos, izturot temperatūru līdz pat -50 °C (-122 °F). Šī dīrzeņa labi aug vietās, kur citas kultūras sasaltu vai būtu nepieciešama plaša ziemas izolācija.