Mūsu vasarnīcā daudzus gadus auga dzeltena plūme.
Koks bija vecs, tā stumbrs bija saplaisājis, un lapas zaru galotnēs pastāvīgi čokurojās — plūmi mocīja kaitēkļi. Protams, mēs centāmies koku glābt — mēs to apsmidzinājām pret kaitēkļiem, balinājām stumbru, bet nekas īsti nepalīdzēja. Kādu dienu mūsu plūme beidzot nomira, un mēs to izrāvām, bet no tās iznāca mazs dzinums, un jauns koks labi aug.
Plūmes bija spilgti dzeltenas un ļoti saldas, un no dzintara krāsas plūmēm es pagatavoju gardu ievārījumu, kas vairāk atgādināja biezu ievārījumu ar medus piegaršu. Kopš tā laika plūmju ievārījumu neesmu gatavojusi.
Bet šogad mani pārņēma nostalģija, un es gribēju ievārījumu, ko mēs vienmēr gatavojām, dzīvojot Kazahstānā - aprikožu (žāvētu aprikožu), plūmju no žāvētām plūmēm, no Kišmišas vīnogām un no āboliem, ko sauca par limonku. Es jau esmu pagatavojis aprikožu ievārījumu..
Un nedēļas nogalē tirgū nopirkām melnās plūmes, un es ievārīju ievārījumu. Plūmes nebija pārgatavojušās, tās bija stingras, gardas un saldas.
Šeit, Kazahstānā, mēs audzējām tieši šīs plūmes, un no tām gatavotais ievārījums bija ļoti aromātisks, viegli skābens, biezs, ar saritinātu miziņu, kas šķita tik garšīga.
Plūmju ievārījuma recepte
Vispirms plūmes nomazgāju siltā tekošā ūdenī un izņēmu kauliņus.
Es sagriezu plūmes šķēlītēs, ievietoju tās platā, dziļā katliņā un pārkaisīju ar cukuru: 1 kg ogu uz 1 kg cukura, plus nedaudz ūdens. Viegli samaisīju un noliku uz plīts.
Parasti es ogas apkaisu ar cukuru un ļauju tām kādu brīdi pastāvēt, lai izdalītos sula. Bet šoreiz es vakarā gatavoju ievārījumu un gribēju to uzvārīt un ļaut tam vārīties uz lēnas uguns visu nakti, lai plūmes varētu ievilkties sīrupā. Kad ievārījums uzvārījās, es nosmēlu putas un samazināju uguni. Man vajadzēja ļaut tam vārīties uz lēnas uguns piecas minūtes un tad izslēgt plīti, bet mani novērsa brāļa telefona zvans, un es pilnībā aizmirsu par ievārījumu. Mans plūmju ievārījums vārījās uz lēnas uguns 15 minūtes. Šajā laikā tas bija sacietējis, biezs un skaistā plūmju krāsā ar krokainām miziņām.
Tā nu es nolēmu to nekavējoties pārlikt burkās un tās aizvākot. Beigās man sanāca četras burkas — 0,500 ml un 0,620 ml.
Pēc dažām dienām gatavošu aveņu ievārījumu un ķiršu ievārījumu (tie jau ir nogatavojušies).
Skatos uz tavu ievārījumu, un tas man atgādina vecmāmiņas ievārījumu. Tikai viņa prata to pagatavot tieši tāpat. Es nekad neko negatavoju ar plūmēm, tikai kompotus vai marinētus gurķus kā uzkodu (ar pievienotu sāli). Paldies par recepti. Noteikti pagatavošu šo nākamgad. Skatos uz to, un man mute saskrien asaras.