Šis brīnums notika pagājušajā vasarā. Mēs atpūtāmies pludmalē Samaras apgabalā, Kopilovas pussalā. Baltas smiltis, telts, bērni, kas šļakstās, Volga, ko ieskauj krāšņie Žiguļu kalni… Paradīze, un tepat blakus.
Skats no krasta:
Fotoattēlā redzama vieta, kur zem ūdens aug zāle. Izrādās, ka tieši tur dzīvo karpas.
Un šeit ir pats krasts no tās pašas pludmales puses.
Dažviet šajā pludmalē, aptuveni tur, kur iebrienat ūdenī līdz viduklim, aug zemūdens jūraszāles. Bieži var redzēt mazas zivtiņas, kas peld pie veģetācijas, un dažreiz pat nelielus asaru barus.
Mana vīra mīļākie hobiji ir makšķerēšana un medības. Pat atvaļinājumā viņš nevar bez tām dzīvot! Tāpēc, kad visa ģimene devās ūdenī (lai plunčātos), viņš devās malā, tieši blakus šīm jūraszālēm, lai vismaz pavērotu zivis (es neļāvu viņam ņemt līdzi makšķeri; mēs tur bijām speciāli, lai peldētos un sauļotos).
Un tur viņš stāv, ar mednieka acīm meklējot zivis ūdenī, kamēr mēs šļakstījāmies ar bērniem. Un es viņu vēroju. Tas viss ir tik smieklīgi. Viņš skatās ūdenī, un ūdens skatās uz mani! Es jau grasījos smieties, domājot, ka viņam ir apsēsts skatiens. Bet tad viņš ienirst veģetācijā un ar vienu roku izvelk milzīgu karpu!
Ar vienu...roku...CARP...
Es vienkārši stāvēju tur un nevarēju noticēt savām acīm. Zinu, mans vīrs ir kaislīgs makšķernieks, bet noķert tādu zivi tikai ar vienu ķepu... Man trīcēja rokas, kad mēģināju nofotografēt!
Tā nu mēs vakarā pārtraucām atpūtu, jo mums vajadzēja kārtīgi notīrīt un nofilēt zivi. Turklāt mēs to visu tāpat neapēdīsim, tāpēc daļa būs jāsasaldē. Devāmies mājās.
Mājās mēs vēlreiz apbrīnojām lomu un nosvērām to — tas svēra vairāk nekā 5 kilogramus. Skaistule!
Un galvenais ir tas, ka jebkurš muļķis var noķert zivi ar makšķeri, bet ar kailām rokām tas tik un tā ir jāprot izdarīt!