Šogad ilgstošo rudens lietavu, kā arī slimības dēļ mums nebija laika novākt kāpostus. Lūk, kas mums bija palicis dārzā:
Kādas cerības mums bija! Mēs to nesakopām – nebija jēgas…
Tas pats notika ar bietēm, lai gan to bija palicis daudz vairāk:
Bet viņiem izdevās novākt visu pārējo — kartupeļus, sīpolus, burkānus. Tā nu pēc viņiem palika šīs tukšās dobes:
Tāpēc mēs šogad nevaram lepoties ar ražu ((( Nez, vai kādam ir bijusi līdzīga situācija.
Skumji... Kad redzu šādas dobes, man vienmēr nāk prātā Ņekrasova dzejolis "Nenovāktā josla"
Vēls rudens. Krauķi ir aizlidojuši.
Mežs bija kails, lauki tukši.
Tikai viena sloksne nav saspiesta,
Viņa izraisa skumjas domas.