Puķu dobē uzziedēja gladiola zieds,
Cik viņš ir skaists, gaišs un garš,
Tas uzlido un steidzas debesīs,
Tās ziedi ir sarkani kā buras,Kā gliemežvāki no jūras dzīlēm,
Tāpat kā balerīnu zīda tutu,
Un auss augšpusē pumpurs nav atvērts,
Kas zina, kādu noslēpumu viņš glabā.
Mūsu dārzā vienmēr auga gladiolas, bet nez kāpēc tās visas bija vienā krāsā – gaiši rozā un kaut kā nepievilcīgas. Katru rudeni mamma izraka sīpolus un noglabāja kurpju kastē, bet pavasarī nomizoja un iestādīja puķu dobē. Man šie ziedi nepatika.
Es pati nekad nebiju audzējusi gladiolas un pat nepievērsu tām uzmanību līdz vienam pavasarim, kad mana lauku mājas kaimiņiene Vera – lai viņa mierā dus – piedāvāja man dažas sadīgušas sīpolpuķes. Es atteicos, bet viņa pierunāja mani tās iestādīt, apgalvojot, ka tās ir ļoti skaistas.
Es tos iestādīju puķu dobes malā. Drīz vien tie izdīga savas garās lapas un ziedkātus — zobenus. Starp citu, gladiolas sauc arī par gladiatorsUn tad uzziedēja sarkani, rozā, balti un balti zaļgani ziedi, neticami skaisti. Lūk, cik skaists pušķis tas bija:
Un kopš tā laika manā vasarnīcā aug gladiolas. Man ir rozā, sarkanas, ceriņkrāsas, violetas, bordo, baltas un dzeltenas. Tās sāk ziedēt augustā un turpina ziedēt līdz salnām.
Tad es tos izraku, nogriežu kātus, nokratot augsni, atdalu mazuļus, nomazgāju, apstrādāju pret kaitēkļiem, nosusinu un uzglabāju kastēs, kādu laiku dzīvoklī skapī, pēc tam novietoju ledusskapja apakšējā plauktā, lai sīpoli neizžūtu.
Aprīlī es tos izņemu no ledusskapja, nomizoju, un, ja ir kādas bojātas vietas, uzmanīgi nokasu ar nazi un apstrādāju ar briljantzaļo. Novietoju tos gaišā, siltā vietā, lai dīgtu.
Maija vidū es tos stādu atklātā zemē, pēc tam, kad sīpolus apmēram 30 minūtes iegremdēju rozā kālija permanganāta šķīdumā. Tas tiek darīts, lai novērstu sēnīšu slimības un kaitēkļus.
Drātstārpi dažreiz bojā sīpolus kā kaitēkļi. Citus kaitēkļus nekad neesmu redzējis. Arī slimības neesmu saskāries; esmu lasījis, ka gladiolas bieži cieš no fuzārija vītes.
Es to pārklāju ar plastmasas plēvi vai seguma materiālu, lai augsne sasiltu. Maija vidū naktīs šeit joprojām var kļūt auksti.
Katru gadu cenšos tos pārstādīt jaunā vietā, nodrošinot tiem daudz saules gaismas, lai tie koši ziedētu. Izrok gladiolu dobi un pievieno dolomīta miltus, kas atskābina augsni; skābā augsnē ziedi neaug labi. Ja vieta nav mēslota, es to mēsloju ar humusu un kompleksajiem minerālmēsliem, bedres apakšā apkaisu ar smiltīm un aplaistu ar fitosporīna šķīdumu.
Ja ir mazas sīpolpuķes, es tās stādu atsevišķi podā, lai sīpoli varētu augt. Dažas puķes audzēju lielā podā, sīpolus stādot maija sākumā un turot siltumnīcā. Tās dīgst ātrāk un sāk ziedēt agrāk.
Visu vasaru es laistu, mēsloju, irdinu augsni, uzbēru, mulčēju ar kompostu un izrauju nezāles. Gladiolas vienmēr piesienu pie mietiem, lai vējš nenolauztu ziedus. Vasarā mūsu vasarnīcā vienmēr ir vējains.
Veikalos pašlaik ir milzīga gladiolu izvēle — gladiolas visdažādākajās košās krāsās: vienkrāsainas un divkrāsainas, lielziedu, pildītas, ar viļņainām ziedlapiņām — tas ir vienkārši milzīgs prieks. Es nevarēju pretoties vēl trīs gladiolu iepakojumu iegādei.
Es tos iestādīšu lielā podā. Jau varu iedomāties, cik skaisti tie ziedēs.
Vai audzē gladiolas?