Mēs paši melones neaudzējam, bet draugi mūs ir pacienājuši ar tik daudz, ka mēs pat nevarējām tās visas apēst. Bet tas nekas, jo es zinu, kā šo meloni lietderīgi izmantot. Šie ievārījumi ziemā ļoti noder.
Man ir bijušas gan zaļganas, gan ļoti gatavas melones. Pirmās izmantoju kompota konservēšanai un deserta ar nosaukumu "Kā ananāss" pagatavošanai — tas garšo gandrīz neatšķirami no veikalā pirkta konservēta ananāsa. Otrās izmantoju, lai pagatavotu biezu ievārījumu vai konservus.
Vispirms es nomizoju un izņēmu sēklas melonei:
Tad es to sagriežu gabaliņos, bet ievārījumam atlasu arī mīkstās daļas – tās nogriežu un sakapāju:
Es sagriezu melones blīvākās daļas kubiņos kompotam un desertam:
Tagad es jums pastāstīšu, kā pagatavot kompotu un desertu "Tāpat kā ananāss":
Sagrieztos gabaliņus ievietoju burkās. Desertam tās sablīvēju pēc iespējas ciešāk, bet kompotam piepildu nedaudz vairāk par pusi.
Vienai burciņai melones nepietika, tāpēc pievienoju nedaudz ābola (garšos nedaudz savādāk, bet tomēr diezgan labi):
Es ieleju verdošu ūdeni:
Es pārklāju ar vāku un pēc 15 minūtēm nokāšu. To daru divas reizes. Pirms pēdējās ieliešanas uz 1 litru ūdens pievienoju 1 līdzenu tējkaroti citronskābes un cukura pēc garšas — tas ir apmēram pāris tases. Ieleju un aizveru.
Tagad par ievārījumu (es vēl neesmu gatavojis ievārījumu).
Sasmalcināto, mīksto melones daļu ievietoju blenderī/dārzeņu griezējā. Starp citu, daudzi cilvēki internetā iesaka vispirms pievienot cukuru, savukārt citi uzstāj, ka to vajadzētu vārīt un tikai tad sablendēt. No personīgās pieredzes (esmu izmēģinājusi visas iespējas) varu teikt, ka tas viss tikai sarežģī procesu. Jo garšas atšķirības nav. Tāpēc es ievietoju svaigos, nesaldinātos gabaliņus blenderī un sablendēju.
Es to ieleju katlā (tas nekad nepiedeg, pat uz lielas uguns). Lūk, kā izskatās maisījums:
Es vāru 15–20 minūtes, nolieku malā un ļauju atdzist. Tad lieku atpakaļ uz plīts un vāru uz lēnas uguns, līdz šķidrums kļūst tumšs un sabiezē. Bet tas, protams, ir diskutabls jautājums; tā ir personīgās izvēles jautājums. Piemēram, mans kaimiņš gatavo šķidru ievārījumu, bet man tas patīk biezāks — tāpēc ziemā to varu izmantot cepšanai vai vienkārši uzsmērēt uz baltmaizes šķēles. Es vienmēr pievienoju cukuru pēc garšas un nedaudz citronskābes vai citrona sulas. Lūk, tāds sanāk mans ievārījums.
Labu apetīti visiem!