Hortenzijas žāvēšanas cēloņi un to novēršanas metodes

Hortenzijas ir populāri augi, kas valdzina ar saviem lielajiem, skaistajiem ziediem. Tomēr šiem ziediem nepieciešama rūpīga kopšana un uzmanība. Viena no visbiežāk sastopamajām problēmām, ar ko saskaras hortenziju īpašnieki, ir vīte un izžūšana. Lai saprastu, kāpēc šis zieds var izžūt, aplūkosim vairākus izplatītus cēloņus un iespējamos risinājumus.

Ūdens trūkums

Hortenzijas ir mitrumu mīloši augi. Ja tās nesaņem pietiekami daudz mitruma, lapas sāk dzeltēt un vīst.

Lai radītu optimālus apstākļus tā augšanai, ieteicams ņemt vērā šādus faktorus:

• Laistīšana: Hortenzijām nepieciešama regulāra un pietiekama laistīšana, īpaši karstā laikā vai ziedēšanas periodā. Ideāls laistīšanas laiks ir no rīta vai vakarā, kad saule nav tik intensīva. Augsnei ap hortenziju jābūt mitrai, bet ne pārāk slapjai. Karstā laikā vai augstā temperatūrā palieliniet ūdens daudzumu.
  
• Izsmidzināšana: Hortenzijas labi reaģē uz lapotnes apsmidzināšanu. Tas ir īpaši svarīgi, ja hortenzijas atrodas telpās vai ir pakļautas tiešiem saules stariem.
  
• Aptumšošana: Ja jūsu hortenzija sāk žūt, īslaicīga noēnošana var mīkstināt saules siltumu un samazināt mitruma iztvaikošanu. Var izmantot ēnojošu materiālu. Šī pieeja ir īpaši noderīga karstās dienas laikā vai spēcīga sausuma periodos.
  
• Mulčēšana: Mulčas slāņa (koka skaidu, mizas vai komposta) uzklāšana ap hortenziju palīdzēs saglabāt augsnes mitrumu un novērsīs strauju iztvaikošanu. Mulča arī palīdzēs kavēt nezāļu augšanu un uzturēt vienmērīgāku augsnes temperatūru.
  
• Augsnes mitruma pārbaude: Regulāri pārbaudiet augsnes mitrumu ap hortenziju 3–5 cm dziļumā. Ja augsne šķiet sausa, tā ir jālaista. Tomēr izvairieties no pārlaistīšanas, lai novērstu sakņu puves risku.

Pārlaistīšana

Pārlaistīšana var radīt arī problēmas. Lai gan hortenzijām nepieciešams daudz mitruma, tās nepieļauj ūdens uzkrāšanos vai stāvošu ūdeni ap saknēm.

Ja ir pārmērīgs mitrums un slikta drenāžas sistēma, augs var ciest no pārmērīgas laistīšanas, kas var izraisīt slimības, sakņu puvi un lapu izžūšanu.

Šeit ir daži norādījumi par augsnes mitrumu un to, kā rīkoties ar pārmērīgu laistīšanu:

• Uzturēt optimālu mitruma līmeni: Hortenzijas dod priekšroku mitrai, bet ne slapjai augsnei. Ideālā gadījumā augsnes virskārtai starp laistīšanas reizēm vajadzētu nedaudz izžūt. Pārbaudiet augsnes mitrumu, izmantojot mitruma mērītāju vai vienkārši iedurot pirkstu augsnē dažus centimetrus dziļi. Ja augsne jau ir mitra vai slapja, laistīšana nav nepieciešama.
• Nodrošiniet labu drenāžu: Šie ziedi ir īpaši jutīgi pret pārlaistīšanu smagās māla augsnēs vai podos ar sliktu drenāžu. Ļaujiet liekajam ūdenim brīvi notecēt no poda apakštasītē vai nodrošiniet, lai jūsu dārzam būtu labs drenāžas slānis. Tas palīdzēs novērst mitruma uzkrāšanos hortenziju saknēs.

Ja pamanāt pārmērīgas laistīšanas pazīmes un jūsu hortenzija ir sākusi izžūt, veiciet šādas darbības:

1. Uzmanīgi izņemiet hortenziju no poda vai sakārtojiet drenāžu savā dārzā.
2. Nogrieziet visas sapuvušās saknes. Tās būs brūnas un nepatīkami smirdēs. Apkaisiet griezuma vietas ar ogli vai kvēpiem.
3. Pārstādiet hortenziju jaunā podā ar labu drenāžu un kvalitatīvu hortenzijas augsni.
4. Turpmāk laistīšanai jābūt mērenai, laistīšana jāveic tikai tad, kad augsnes virskārta ir izžuvusi.
5. Vērojiet, vai parādās jauni, veselīgi zaļumi, kas liecina par atveseļošanos.

Nepareiza nosēšanās vieta

Hortenzijām nepieciešama labi apgaismota vieta, taču tām nepieciešama arī aizsardzība no tiešiem saules stariem. Ja tās tiek stādītas pārāk saulainā vietā, to lapas var izžūt un apdegt.

Izvēloties pareizo hortenzijas vietu, daži ieteikumi:

• Aizsardzība no tiešiem saules stariem: Novietojiet hortenziju daļēji noēnotā vietā, piemēram, blakus lapenei, pergolai vai garāku augu ēnā.
• Rīta gaisma: Hortenziju optimālā vieta ir vieta, kur ir maiga rīta gaisma. Rīta saule nav tik spoža kā pusdienlaikā, un tā ir labvēlīga augšanai.
• Mākslīgā nojumes izveide: Ja jums nav piemērotas vietas hortenziju stādīšanai, varat izveidot mākslīgu vainagu. Tas pasargās augu no spilgtas saules gaismas un nodrošinās nepieciešamo daļējo ēnu. Izmantojiet vieglu, caurspīdīgu materiālu, piemēram, baltu spunbondu vai marli, lai filtrētu saules starus un novērstu pārmērīgu gaismas intensitāti.

Ir arī svarīgi nodrošināt, lai hortenzijas neapgrūtinātu blakus esoši, ātri augoši vai lieli augi, kas var atņemt barības vielas no augsnes un radīt pārāk daudz ēnas, neļaujot hortenzijai attīstīties.

Slimības

Hortenzijas ir uzņēmīgas pret dažādām slimībām, kas var izraisīt to izžūšanu. Esiet uzmanīgi attiecībā uz slimības pazīmēm un veiciet atbilstošu ārstēšanu.

Šeit ir dažas izplatītas slimības:

• Miltrasa: Uz hortenziju lapām un kātiem parādās bālgans, miltiem līdzīgs pārklājums. Ārstēšanai var izmantot šai slimībai ieteiktos fungicīdus.
  
• Pūkainā miltrasa jeb viltus miltrasa: Šī ir sēnīšu infekcija, kas izraisa pelēkus vai dzeltenus plankumus uz hortenzijas lapām. Ārstēšana ietver fungicīdu lietošanu un skarto auga daļu noņemšanu.
  
• Hortenzijas baltā un pelēkā puve: Šīs puves izraisa hortenziju lapu un stublāju vīšanu un pūšanu. Lai tās novērstu vai ārstētu, ir svarīgi nodrošināt labu gaisa cirkulāciju ap hortenziju, regulāri noņemt inficētās daļas un nepieciešamības gadījumā lietot fungicīdus.
  
• Hortenzijas rūsa: Šī slimība izpaužas kā rūsas plankumi lapu augšpusē un sporu veidošanās apakšpusē. Ārstēšana ietver skarto lapu noņemšanu un fungicīdu lietošanu.
  
• Vīrusu slimības: Parasti simptomi ir lapu krāsas maiņa, deformācija, vīte un citas anomālijas. Pēc inficēšanās augs visbiežāk iet bojā un ir jāiznīcina. Nav pieejamas ārstēšanas metodes, lai apkarotu šo slimību.
  
• Fizioloģiskas problēmasArī tādi apstākļi kā nepareiza kopšana vai nelabvēlīgi augšanas apstākļi var radīt problēmas hortenzijām. Šādos gadījumos ir svarīgi nodrošināt atbilstošus augšanas apstākļus, regulāru kopšanu un veselīgu augu uzturēšanu.

Kaitēkļi

Daži kaitēkļi var uzbrukt hortenzijām, nodarot kaitējumu lapām un stublājiem. Regulāra pārbaude un insekticīdu lietošana palīdzēs kontrolēt šos kukaiņus.

Šeit ir daži izplatīti hortenzijas kaitēkļi un to apkarošanas veidi:

• Lapu vaboles (garraga vaboles): Tās var nodarīt ievērojamu kaitējumu hortenzijām. Vaboļu kāpuri barojas ar augu saknēm, kas traucē barības vielu un mitruma piegādi. Lapas kļūst hlorotiskas (dzeltenas), un augs izžūst. Lai apkarotu vaboles, regulāri jāpārbauda augi un, ja nepieciešams, jālieto insekticīdi.
  
• Zirnekļa ērce: Neliels, zirnekļveidīgs kaitēklis, kas var nodarīt nopietnu kaitējumu hortenzijām. Tas barojas ar augu sulu, izraisot dzeltenu, sausu plankumu parādīšanos uz lapām. Bojātas lapas pēc tam var nokrist. Šie kaitēkļi dod priekšroku sausai, putekļainai videi, tāpēc ap augu jāuztur mitruma līmenis, regulāri samitriniet lapas un izmantojiet insekticīdus, kas īpaši paredzēti zirnekļērču apkarošanai.
  
• Zvīņaini kukaiņi: Kukaiņu grupa, kas var uzbrukt hortenzijām. Tie barojas ar lapu, stublāju un ziedu sulu, kas var izraisīt to izžūšanu un nokrišanu.
  Zvīņaino kukaiņu apkarošana ietver regulāru augu pārbaudi, visvairāk skarto daļu noņemšanu un insekticīdu izmantošanu, lai kontrolētu šo kaitēkļu populāciju.
  
• Laputis: Tie ir mazi kukaiņi, kas barojas ar augu sulu un var izraisīt lapu izžūšanu. Tie liek lapām čokuroties un kļūt dzeltētām.
  Laputu apkarošana var ietvert insekticīdu lietošanu, augu mazgāšanu ar ziepjūdeni vai kukaiņu noskalošanu no auga ar ūdens strūklu.
  
• Ērces: Kukaiņi, kas sūkā augu sulu. Tie var atstāt dzeltenbrūnus plankumus uz lapām un izraisīt to izžūšanu.
  Zirnekļa ērču apkarošana ietver insekticīdu lietošanu, regulāru augu pārbaudi un skarto lapu noņemšanu. Labs piesardzības pasākums ir uzturēt pietiekamu mitrumu ap augu, jo zirnekļa ērces dod priekšroku sausai videi.
  
• Skudras: Skudras, iespējams, nav tiešie hortenziju kaitēkļi, taču tās var piesaistīt citus kaitēkļus, piemēram, laputis. Tās var arī veidot ligzdas hortenziju saknēs, kas negatīvi ietekmē auga veselību.
  Skudru apkarošana ietver barjeru, piemēram, krīta vai īpašu skudru slazdu, izmantošanu, lai novērstu to piekļuvi augiem. Tāpat no lapām jānoņem medus rasa vai vara miltrasa, kas var pievilināt skudras.
  

Slikta augsne

Arī augsnes kvalitātei ir izšķiroša nozīme hortenziju veselībā. Lapu izžūšanu un krišanu var izraisīt vairāki faktori, tostarp zems augsnes pH līmenis un smaga, sablīvēta augsne.

Pārāk zems vai augsts augsnes skābums

Hortenzijas labi aug augsnē ar pH līmeni aptuveni 5,5. Krūmu ziedi kļūst sulīgi un spilgtās krāsās. Pieredzējuši dārznieki pievērš uzmanību ziedlapu ēnai, lai noteiktu, kad jāpalielina augsnes skābums.

Kā noteikt augsnes skābuma līmeni pēc hortenzijas ziedu ēnas:

• Neitrālā augsnē ziedi kļūst balti vai tiem ir vāji zila nokrāsa.
• Ziedu rozā krāsa norāda uz skābumu 7,5–8 pH.
• Ziedlapu spilgti rozā krāsa norāda uz skābumu 6,3–6,5 pH diapazonā.
• Ziedi kļūst zili, ja pH ir 4,8–5,5. Ziedlapiņas iegūst zilu nokrāsu, ja pH ir 4,5.
• Violeti ziedi var būt redzami, ja augsnes pH ir 4.

Hortenzijas augsnes skābumu var palielināt, izmantojot vienkāršas metodes, neizmantojot īpašas ķīmiskas vielas. Populārākās metodes ir:

• etiķis;
• skābeņskābe;
• minerālvielu piedevas;
• stādīšanas laikā bedrē pievienojot kūdru, priežu pakaišus vai sapuvušas zāģu skaidas.

Ja izmantojat nepareizu augsni, augam var rasties problēmas.
Ja augsne ir pārāk skāba (zems pH līmenis), tas var izraisīt sliktu barības vielu uzsūkšanos, īpaši mikroelementu, piemēram, dzelzs un slāpekļa, uzsūkšanos. Tomēr, ja augsne ir pārāk skāba (augsts pH līmenis), tā var bloķēt piekļuvi dažiem mikroelementiem, kas arī negatīvi ietekmē augu veselību.

Smaga vai blīva augsne

Hortenzijas dod priekšroku irdenai, barojošai un labi drenētai augsnei, kas ļauj saknēm brīvi attīstīties. Ja augsne ir pārāk smaga un kompakta, tā saglabās mitrumu, un augs nesaņems pietiekami daudz barības vielu un skābekļa augšanai un attīstībai. Tas var izraisīt izžūšanu.

Lai uzlabotu augsnes struktūru, varat pievienot organisko kompostu vai humusu, kas uzlabos augsnes drenāžu un gaisīgumu.

Mikroelementu deficīts

Hortenzijām normālai augšanai un attīstībai nepieciešami noteikti minerāli un mikroelementi (piemēram, dzelzs un slāpeklis). Ja augsnē trūkst šo barības vielu vai tās ir noplicinātas, tas var izraisīt lapu hlorozi (dzeltēšanu) un sekojošu lapu krišanu.

Lai novērstu barības vielu deficītu, skābām augsnēm var izmantot mēslošanas līdzekļus, kas satur atbilstošus elementus, piemēram, dzelzs helātus vai slāpekli saturošus mēslošanas līdzekļus, piemēram, slāpekli, fosforu un kāliju.

Kļūdas transplantācijas laikā

Hortenzijas ir jutīgas pret pārstādīšanu, un nepareiza šīs procedūras veikšana var sabojāt sakņu sistēmu. Mazas saknes ir atbildīgas par barības vielu un mitruma uzsūkšanu no augsnes, un to bojājumi var radīt problēmas ar auga barošanu, stresu un lapu vai paša krūma izžūšanu.

Ieteikumi hortenzijas pārstādīšanai:

• Hortenzijas jāpārstāda pavasarī, kad augs aktīvi aug.
• Pārvadājiet augu kopā ar sakņu kamolu un neizkaisiet to.
• Pārstādiet krūmu jaunā, diezgan plašā podā.
• Izvēlieties mēreni skābu un irdenu augsni, lai nodrošinātu labu drenāžu un aerāciju saknēm.
• Pārstādot, padziļiniet auga kakliņu par dažiem centimetriem, bet ne pārāk dziļi.

Zems gaisa mitrums

Hortenzijas dod priekšroku videi ar augstu mitruma līmeni. Ja gaiss ir pārāk sauss, tas var izraisīt auga vīstīšanu un izžūšanu. Tas jo īpaši attiecas uz sausu klimatu vai hortenziju audzēšanu siltumnīcā. Ja jūsu hortenzijai ir tendence izžūt sausa gaisa dēļ, šeit ir daži veidi, kā palīdzēt:

• Regulāra izsmidzināšana: Tas palīdzēs samitrināt lapas un radīs hortenzijām ērtāku vidi. Izmantojiet mīkstu vai filtrētu ūdeni, lai novērstu minerālu nogulšņu uzkrāšanos uz lapām. Karstos periodos miglojiet pēc iespējas biežāk.
• Mikroklimata radīšana: Audzējot hortenzijas siltumnīcā, izveidojiet augam labvēlīgāku mikroklimatu vai novietojiet ap augu nelielu pastāvīgu siltumnīcu, lai saglabātu mitrumu un novērstu iztvaikošanu.
• Izmantojot mitrinātāju: Telpā, kur audzē hortenzijas, uzstādiet mitrinātāju; tas palīdzēs uzturēt optimālu gaisa mitruma līmeni.
• Regulāra ventilācija: Ja hortenzijas audzē siltumnīcā, ir svarīgi bieži vēdināt telpu. Atverot durvis un logus, tiks nodrošināta gaisa cirkulācija, kas palīdzēs samazināt mitrumu un novērsīs kondensāta veidošanos uz lapām.

Caurvējš un pēkšņas temperatūras izmaiņas

Caurvēji un temperatūras svārstības var radīt augam stresu. Tas var izraisīt dehidratāciju, lapu un stublāju bojājumus un galu galā izžūšanu.

Ieteikumi:

• Izvairieties no caurvēja: Nenovietojiet hortenzijas logu vai durvju tuvumā. Novietojiet augu vietā, kur nav tiešas auksta gaisa plūsmas. Caurvēji var izraisīt dehidratāciju un lapu bojājumus. Izvēlieties aizsargātu vietu vai izveidojiet dabisku barjeru, piemēram, ar citiem augiem vai žogu.
• Pielāgojiet temperatūru: Izvairieties no pēkšņām temperatūras izmaiņām. Izveidojiet augam komfortablus apstākļus, uzturot stabilu temperatūru 20–23 °C (68–73 °F) visas dienas garumā. Nenovietojiet hortenzijas gaisa kondicionieru vai sildītāju tuvumā.
• Nodrošiniet atpūtas periodu: Ja jūsu hortenzija vairs nezied, var būt noderīgi radīt miera periodu, lai veicinātu tās ziedēšanu. Šajā miera periodā samaziniet temperatūru līdz 10–13 °C (50–55 °F). Tas palīdzēs augam atpūsties, atjaunoties un sagatavoties nākamajam aktīvās ziedēšanas periodam.

Ciets ūdens

Ciets ūdens, kas satur lielu daudzumu minerālvielu, var negatīvi ietekmēt hortenzijas un izraisīt to izžūšanu.

Lūk, kā tas var jūs ietekmēt un kā jūs varat labot šo situāciju:

• Derīgo izrakteņu uzkrāšanās: Ciets ūdens var atstāt minerālu nogulsnes uz hortenziju lapām un saknēm, radot barjeru mitruma un barības vielu uzsūkšanai. Tas var izraisīt auga izžūšanu. Turklāt minerālvielu uzkrāšanās izraisa izmaiņas augsnes skābumā, kas arī negatīvi ietekmē hortenzijas.
• Augsnes pH korekcija: Lai koriģētu cieta ūdens ietekmi uz hortenzijām, ir svarīgi uzraudzīt augsnes pH līmeni. Ja ūdens ir ciets un paaugstina augsnes pH līmeni, varat izmantot īpašas piedevas, piemēram, sēru vai amonija nitrātu, lai to pazeminātu.
• Izmantojot filtrētu vai destilētu ūdeni: Tas samazinās minerālvielu daudzumu, kas nonāk augsnē un lapās, un uzlabos auga spēju absorbēt mitrumu.
• Izsmidzināšana mīksts ūdens: Tas palīdzēs nomazgāt minerālu nogulsnes no lapām un radīs labvēlīgāku vidi augam.
• Audzēšana augsnē ar labu drenāžu: Tas novērsīs mitruma saglabāšanos augsnē un samazinās cieta ūdens ietekmi uz hortenzijām. Sliktu drenāžu var uzlabot, pievienojot perlītu vai smiltis.

Pārāk daudz saules

Hortenzijas dod priekšroku daļējai ēnai vai mērenai gaismai. Tās nepanes spēcīgus tiešus saules starus, īpaši sausos periodos. Saules iedarbība var izraisīt apdegumus, kā rezultātā lapas kļūst melnas un izžūst.

Ja jūsu hortenzija izžūst pārāk daudz saules dēļ, varat veikt šādas darbības:

• Pārvietot augu: Ja ziedu audzē ārā, mēģiniet to pārstādīt daļējā ēnā vai ēnā, kur tas saņems rīta vai vakara sauli, bet būs pasargāts no spožās pusdienas saules. Tas varētu būt zem koka, citu augu tuvumā vai blakus žogam, kas nodrošina aizsardzību no tiešiem saules stariem.
• Izveidojiet mākslīgu ēnu: Ja auga pārvietošana nav iespējama, radiet mākslīgu ēnu. Novietojiet ēnojuma audumu, aizkaru, lietussargu vai ēnošanas tīklu virs hortenzijas, lai ierobežotu tiešos saules starus. Pārliecinieties, ka augs joprojām saņem pietiekami daudz netiešās gaismas.
• Plānojiet laistīšanu: Pārmērīga saules iedarbība var izraisīt strauju mitruma iztvaikošanu no augsnes. Palieliniet hortenzijas laistīšanas biežumu, lai novērstu augsnes izžūšanu. Tomēr esiet uzmanīgi un nepārlaistiet.
  Mēģiniet laistīt hortenzijas no rīta vai vakarā, kad saules gaisma ir mazāk intensīva. Tas ļaus ūdenim efektīvāk iesūkties augsnē un samazinās iztvaikošanas risku.
• Augsnes mulčēšana: Mulčas slāņa uzklāšana ap hortenzijas sakņu zonu palīdzēs saglabāt mitrumu un izveidos aizsargslāni no pārmērīgas saules. Tas arī palīdzēs uzturēt augsni vēsu.

Hortenzijas var izžūt dažādu iemeslu dēļ, tostarp laistīšanas un augšanas apstākļu, kā arī slimību, kaitēkļu un augsnes kvalitātes dēļ. Ir svarīgi nodrošināt augam pietiekamu mitrumu, izvairīties no pārmērīgas laistīšanas, izvēlēties pareizo stādīšanas vietu un nodrošināt optimālus gaisa un temperatūras apstākļus.

Bieži uzdotie jautājumi